Ar hokeja pēcgaršu mutē

5. maijā pēc graujošās Latvijas izlases hokeja spēles pret Slovēniju, kuru Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes Mācību telpā varēja vērot uz lielā ekrāna, notika 2. Datorikas fakultātes stāstu vakars, kura tēma oficiāli bija “Geocaching”. Tomēr šo tēmu tā arī nemaz nepaspējām aizskart, klausoties bagātīgos stāstījumus par ceļojumiem un piedzīvojumiem un mielojoties ar daudzajiem cepumiem un tēju.

Pirmais uzstājās Datorikas fakultātes 1. kursa students un šī Stāstu vakara maestro Normunds Pauders, kurš dalījās atmiņās par padodtalak.lv rīkoto Rīgas Valsts tehnikuma saliedēšanas pasākumu. Paradoksāli tā laikā cilvēki tika sadalīti 2 komandās un saliedēšanās esot daļēji aizgājusi pa burbuli. Jautrākais notikums (klausītājiem) bija uzdevums, kurā, sākot ar 1 latu, komandām bija jāmaina vienu lietu pret otru; mērķis – beigu beigās jāiegūst pēc iespējas vērtīgāku priekšmetu. Kā nu gādījās, kā ne, Normunda komandai pagadījās no 1 lata nokļūt līdz… 1 burkānam!

Kā otrais uzstājās Datorikas fakultātes doktorants Mārtiņš Zviedris, kurš stāstīja par neseno piedzīvojumu trakajā igauņu laivu braucienā “VI VÕHANDU MARATON”. Mārtiņš veiksmīgi apvienoja stāstījumu ar video materiālu, kurā bija redzami iespaidīgi skati ar neskaitāmām laivām, kas reizē startēja no Virū ezera, un cilvēkiem laivās un bez laivām, kuri ar muti pa priekšu metās mežonīgās krācēs. Komiskākā, manā skatījumā, bija stāstījuma daļa par to kā Mārtiņš gatavojās mežonīgajam braucienam. Krājot kalorijas, vienā vakarā gandrīz tika notiesāta kilogramīga torte! Sīkāk par Mārtiņa lielo piedzīvojumu varat izlasīt viņa blogā: http://martins.zviedris.lv/2011/laivosanas-maratons

Vakaru noslēdza viešņa no Rīgas Tehniskās Universitātes Ķīmijas fakultātes Mārīte Damberga. Viņas temats bija “komandējums” Beļģijā. Kāpēc “komandējums” pēdiņās? Kā izrādījās, ceļojums bija vairāk izklaide kā darbs. Norise sākās Beļģijas parkos, kuri zeļ un plaukst, lapas zaļas, ceriņi smaržo, un kur apmaldīties krūmāju labirintos ir vieglāk kā atrast angliski runājošus cilvēkus. Meklējot čurājošo meitenīti, Mārīte uzdūrās čurājošam puisītim, kurš izbaudīja patīkamu brīzi turpat parka vidū. Ielas, ielas, ielas.. To prezentētajās fotogrāfijās bija daudz! Netrūka arī fotogrāfijas ar izplūdušām bāra izkārtnēm, kuras, kā Mārīte zvērēja, esot uzņemtas skaidrā prātā.. Botāniskais dārzs, liels, seksīgs, lillā zaķis, metro, dzelzsceļa stacija.. Stāstījums bija patiešām bagātīgs, un to vēl vairāk izdaiļāja meitenes degsme un ekspresīvais runas stils. Prieks klausīties!

Stāstu vakars, manās acīs, uzskatāms par izdevušos arī apmeklējuma ziņā, neskatoties uz to, ka pirms tam bija hokeja spēle un paralēli LU kafejnīcā Fizmatdienu 2011 ietvaros norisinājās Personību vakars. Cepumi, tēja, jautrība un labi pavadīts laiks kļūst par šī pasākuma raksturojošākajām iezīmēm. Beigās apņēmāmies sarīkot vēl vienu Stāstu vakaru, kas varētu notikt kaut kur brīvā dabā. Kāda būtu tā iespējamā tēma? Geocaching un mednieku stāsti no Fizmatdienu 2011 galvenā pasākuma – Laivu brauciena, kurā piedalās daudz Datorikas fakultātes studentu, un kurā rodas ne viena vien leģenda.

Uz tikšanos nākamajā Stāstu vakarā!

Jūsu reportieris,

Arčibalds Zosoliņš

06.05.2011.

Raksts ņemts no Arta Ozoliņa draugiem.lv dienasgrāmatas