Šis ir stāsts pagātnes izteiksmē par hipotētiskiem notikumiem nākotnē.

Reiz dzīvoja datoriķis. Datoriķis ar degsmi sirdī. Degsmi, kura tā vien gribēja izlauzties ārā nekontrolētas un citu nenosodītas dejas veidā. Šim datoru studentam nebija ko darīt 28. februāra vakarā, tāpēc viņš iesēdās pirmajā autobusā uz centru un devās uz fakultāti paburzīties ar citiem bēdubrāļiem/-māsām.

Nonācis galamērķī, viņš apmulsa. Apkārt cilvēki. Skan mūzika, viens cilvēks savādi dejoja, kamēr pārējie vēsā mierā ēda cepumus un čaloja par ekonomisko situāciju Brazīlijas kadiķogu plantācijās. Tad, pēkšņi, mūzika nomainījās. Tika „dropots bīts”, taču viedais datorists neapmulsa. Viņš šim brīdim bija gatavojies visu savu mūžu un zināja, tieši kas ir jādara. Zibenīgi uzvilcis tuvāko kostīmu un/vai objektu, viņš dejoja. Dejoja tā, it kā no tā būtu atkarīga viņa dzīvība. Tieši tā, kā jau to izlasīji virsrakstā, tas bija jaunais labais, bēdīgi slavenais Hārlemas Krateklis. Visiem bija jautri, radās kopības sajūta un, dodoties turpmākajos piektdienu vakaru piedzīvojumos pa Vecrīgu, bija iespēja izrādīt savus jauniegūtos, saldos deju paņēmienus.

Stāsta morāle:

Ceturtdien, 28. februārī, plkst. 18:00, esi DF mācību telpā (304. telpa);

Paņem savu mīļāko tērpu/masku/guļammaisu vai jebko citu interesantu un uz ķermeņa velkamu (esi taču redzējis kādu no „Harlem Shake” video un saproti, par ko ir runa);

Dejo, kraties, novērtē savu fakultātes biedru kustības un kļūsti par daļu no visuvarenā Interneta!