Lieliskāks universitātes sākums nevar būt. Jauki ir pirmdienas rītā ierasties LU un ieraudzīt daudzas pazīstamas sejas, cilvēkus, kas ar smīnu sejā cits citam baksta un saka: „Es zinu, ko tu darīji brīvdienās.” Protams, šis lielais prieks gulstas uz Sējiena’12 pleciem.

Jau ceļš uz šo iestādi mijās ar dažādām patīkamām un uztraukuma pilnām emocijām. Zinājām, ka būs iepriekš iepazīti draugi, bet lielākā daļa jauno studentu nevienu no satiktajiem nepazīs, tāpēc uzreiz pēc ierašanās atraktīvā Datorikas fakultātes Studentu pašpārvalde mūs mudināja nostāties aplī un sākt iepazīšanās rotaļas. Pirmajai sekoja otra, pēc tam arī trešā spēle…

Pēc tam dalījāmies komandās un devāmies spraigā orientēšanās sacensību cīņā pa LU telpām, kas sevī ietvēra gan astroloģijas observatoriju, gan kādreizējo karceri, gan arī citas jaunas un neredzētas vietas.

Kad ēka bija izskraidīta un komandas biedri iepazīti, devāmies uz auditoriju gatavoties Aristotelim. Līmējām, griezām, zīmējām, krāsojām plakātus un darba rezultātā vēders kauca pēc ēdiena. Tajā brīdī sekoja lielais pārsteigums – PICA. Tik daudz picu vienuviet es pat picērijā nebiju redzējis!

Kad vēderi pilni, devāmies uz autobusiem, lai dotos uz Sēju – pasākuma galveno vietu. Arī brauciena laikā neiztika bez izklaidēm – „ražojām” jaunus DF saukļus, dziedājām studentu himnu un un improvizējām ar dažādām tautasdziesmām.

Pēc pusotras stundas ieradāmies Sējas pamatskolā un tikām sadalīti 8 komandās. Katrai no komandām tika piešķirta sava „mamma”, kura tad palīdzēja komandai kā vien varēja.

Pēc vakariņām notika komandu režisētas teātra izrādes, kuru tēmas bija divu pavisam nesaderīgu seriālu vai filmu sajaukums, piemēram, „Rembo” un „Zāģis”, „Harijs Potters” un „Hameleonu rotaļas”, kā arī „Krēsla” un „Zirnekļcilvēks”, kurā Džeikoba mīlas aina lika pat vīriešu sirsniņām iekarst.

Kad visi bija parādījuši savas teatrālās spējas un kārtīgi izsmējušies, sākās nakts brīvais laiks. Daudzi sēdēja bariņos ap kādu veckursnieku un centās noskaidrot visus sīkumus par to, kas nu mums būs jāstudē. Daļa jau no pirmajām aktivitātēm bija tik ļoti noguruši, ka saldi iekārtojās savā guļammaisā. Un vēl daļa blakus ugunskura vietai pie kokā pakārtas lampiņas uzsauca tostu par Sējienu un izdziedāja visu balsi, kā jau jaunajiem studentiem pienākas.
Pienāca rīts, un pārsteidza mūs nesagatavotus – rīta rosmei mūs modināja jau 8 no rīta, ierašanās laiks bija mazāks par 5 minūtēm, turklāt, kavētājiem nācās izciest sodu.

Laikapstākļi sestdien gan nebija tie draudzīgākie, un brīžiem krietni lija. Bet tas bija nieks, jo orgi pat par lietusmēteļiem visiem bija parūpējušies. Katrai komandai lietusmētelis bija savā krāsā un, kad kāds savējais bija noklīdis, tad vieglāk atrast.

Pēc brokastīm sākās sporta spēles. Disciplinās bija vienkārši unikālas. Volejbols bija jāspēlē ar dvieļiem – katram pārim ir viens dvielis un bumba jānoķer un jāmet ar dvieli. Futbolā uz acīm tika uzvilkas no plastmas glāzītēm taisītas brilles, kas tiem, kam ar redzi tajā dienā bija švakāk, galīgi nepalīdzēja koncentrēties uz bumbu. Pati brutālākā spēle bija „knaģi” – katram dalībniekam uz muguras bija 3 knaģi, uzvar tā komanda, kas norauj pretiniekiem visus knaģus. Goda vārds, šī spēle prasīja arī dažu kreklu „dzīvības”. Mezglu pinējiem prieku sagādāja „Vecmāmiņ, nāc palīgā!”. Inženieru spējas tika pārbaudītas torņa celšanā, bet lecamauklā tika pārbaudīta komandas vienotība. Daudz jestru brīžu sagādāja arī stafete, kurā varēja atcerēties bērnības dienas.

Ja nu komandas spēlēs bija pārtraukums, varēja izmēģināt arī individuālās disciplīnas – gulēšanu, „rokdarbus”,dzeršanu, attāluma noteikšanu, kā arī šķīvīša mešanu uz precizitāti.

Kad visas spēles izspēlētas un spēks jau teju izsīcis, lielākā daļa pārvācās uz mūsu guļamtelpu, kur spēlēja kārtis, pļāpāja un vienkārši uzkrāja spēkus vakara lielajam notikumam – Nakts trasei.

Šī nakts trase ir atšķirīga no citām nakts trasēm, jo šoreiz bija atļauts kukuļot tiesnešus, kā rezultātā pie papildus bonusiem varēja tikt gan komandas, gan arī paši tiesneši. Tā, piemēram, viens no tiesnešiem iejutās Aladina lomā, lidojot uz improvizēta paklāja un izbaudot ūdenspīpes garšu. Citi orgi tika pie kāda garduma vai tika vēl kā savādāk loloti ar saukļiem, atbalstiem un tā tālāk. Uzdevumi kontrolpunktos bija ļoti interesanti un dažādi, piemēram, vienā punktā jāšauj ar kartupeļu šaujamo, citā jāpārbauda garšas kārpiņas, bet vēl citā – jāšķērso upe, tomēr skaidrs ir viens – kopības un saliedētības sajūta bija milzīga.

Pēc nakts trases visi slapji un laimīgi ieradāmies atpakaļ skolā, kur daļa devās gulēt, bet daļa palika pie ugunskura cept desas, māršmelovus un turpināja sarunas līdz pat pašam rītam.

Pēc rīta rosmes un brokastīm sapakojām mantas, sakārtojām aiz sevis un devāmies uz pēdējo atrakciju, kas bija zvaigžņu volejbola spēle – Orgi pret Pirmkursniekiem. Šī spēle bija vienkārši izcila. Komentāri lieki. Tādu volejbolu es savā mūžā vairs neredzēšu. Uzvaru trakoti sīvā un godīgā cīņā iegūta orgi – viņi to noteikti bija pelnījuši.

Tā arī pienāca pati noslēguma apbalvošana, pēc kuras, apbalvoti un izlutināti, daļēji pārguruši, bet vienlaicīgi pozitīvu enerģiju piepildīti, ar smaidiem sejās un laimi sirdī, devāmies atpakaļ uz Rīgu, lai vēlāk vakarā beidzot nosvinētu to, kam mēs tik ļoti cītigi gatavojamies – Aristoteli.

Ar iepriekš sagatavotajiem plākātiem un saukļiem devāmies uz domu laukumu parādīt sevi pārējām LU fakultātēm. Jāpierāda taču, ka tie datoriķi nav nemaz tik garlaicīgi!

Pēc gājiena devāmies uz Vērmaņdārzu medīt lāci, bet pēc tam – ballīte!

Nobeigumā, vēlamies izteikt lielu paldies Sējas skolai par uzņemšanu, LU DF Studentu pašpārvaldei par organizēšanu un „Accenture” par atbalstu! Kā arī aicināt nākamo gada pirmkursniekus nepalaist garām savu iespēju – Sējiens ir kas tāds, ko katram DF studentam vajadzētu pieredzēt!

Pirmā daļa no bildēm pieejama šeit – saite uz DF SP fotoattēlu galeriju.

Autori: DF 1. kursa studenti Matīss, Alekss un Māris