2011. gada 5. aprīlī Datorikas fakultātēs Mācību telpā “Microsoft Office” notika 1. Stāstu vakars.

Bija savācies jauks pulciņš klausītāju, kuri degtin dega dzirdēt, kas stāstniekiem ir azotē. Gaisotnei esot mājīgai un nepiespiestai, pirmais uzstājās Madars Virza, kurš dalījās ar atmiņām par savu 2 dienu vizīti Masačūsetas Tehnoloģiskajā institūtā (MIT). Madars izcēlās ar interesantiem stāstiem par institūta vidi un cilvēkiem un veidiem kā bezmaksas paēst un novietot ugunsdzēsēju mašīnu uz galvenās ēkas jumta (hacks.mit.edu).

Kā otrais uzstājās Artis Ozoliņš, kas ļāva klausītājiem piedalīties teiksmainā riteņbraucienā ar pilnīgi nepazīstamiem cilvēkiem no Rīgas uz Mērsragu un atpakaļ. Mēs uzzinājām, kas notiek negaisa laikā, kad telšu pilsētiņu ir iespējams uzcelt vien jūras malā, un kāpēc Artim visu ceļojuma laiku mugursomā līdzi bija cirvis. Galvenais – nebaidīties no nezināmā!

Kad oficiāli pieteiktie stāstnieki beidza dalīties ar saviem piedzīvojumiem, ar atmiņām dalījās klausītāji. Spilgtākie no tiem bija Normunda Paudera stāsts par to, kā pēc teltī pavadītas nakts pie dabas krūts viesi, kuru izcelsmi līdz šai baltai dienai nav izdevies noskaidrot (NLO), viņam nozaga botas. Rezultātā Normundam nācās klaiņot pa Rīgas ielām ar basām kājām. Sandra Ose, savukārt, dalījās ar iespaidiem par 2 jaukiem mēnešiem, kurus viņa pavadīja praksē Eiropas Bioinformātikas institūtā Kembridžā. “Kad apnika mācīties, izgāju ārā pagalmā pavērot trusīšus.” Stāsti pārauga jaukās sarunās, visiem našķojoties ar tēju un cepumiem.

Ir jau pilnīgi skaidrs, ka Sāstu vakari notiks arī turpmāk, kuriem viena no iespējamajām tēma varētu būt geocaching. Ja tu jau tagad zini, ka tev būtu ko stāstīt par šo tēmu, droši sazinies ar mums, rakstot uz e-pastu ludfsp@gmail.com!

Līdz nākamai reizei!

Raksta autori: Artis Ozoliņš un Madars Virza