10. septembra rītā 10 cilvēki uzsāka savu nedēļas nogales piedzīvojumu Braslas pieturā. Mērķis bija aktīvi pavadīt laiku divu dienu pārgājienā no Braslas līdz Siguldai pa vidu izmantojot ekstru – pārceltuvi pār Gauju Līgatnē. Pārgājiens tika uzsākts ejot gar Braslu, apskatot skaistās smilšakmens klintis tās krastos.
Pa ceļam tika lasītas arī sēnes, jo to tur bija daudz un būtu tikai forši nākamās dienas rītā brokastīs uzēst pašu lasītas sēnes. Tā kā mērķis bija nonākt Līgatnes pārceltuvē, tad vēl nesasnieguši Braslas ieteku Gaujā, devāmies iekšā mežā, lai būtu interesantāk un arī ātrāk. Reizi pa reizei uzskrējām kādam ceļam vai pļavai, tomēr turpinājām ceļu cauri mežam, kas vietām bija ļoti aizaudzis vai pārpurvojies. Šajos mežu pārgājienos izdevās arī atrast pārgājiena talismanu – Gaiviju, kas mūs tālāk pavadīja līdz pat Siguldai, kur gan no tā šķīrāmies. Sasniedzot Gauju uztaisījām nelielu pusdienu pārtraukumu un tālāk jau sasniedzām Gūdu klinti, kur daži ar savām balsīm mēģināja ieskandināt Gaujas senleju.
Vakarā, kad nonācām uz ceļa, netālu no Līgatnes pārceltuves, mūsu grupai pievienojās ļoti draudzīgs suns, kurš, kā izrādās, jau visu vasaru pavadot tūristus. Laikam profesionāls gids, kas ietur saprātīgu samaksu par saviem pakalpojumiem. Nonākuši pie pārceltuves, secinājām, ka pārceltuves darba laiks bija beidzies, bet pārcēlājs bija tik laipns, ka tomēr pārcēla mūs un suni pāri Gaujai.
Nu mums bija jāsameklē vieta, kur apmesties, pirms iestājas tumsa, bet negribējām apmesties tiešā civilizācijas tuvumā. Pēc vairāku jauku vietiņu izlaišanas, kur vienā no tām mums stāstīja, ka tālāk vietu vairāķ nav un, lai labāk paliekot tur, nonācām telšu vietā tieši pretī Gūdu klintij, vieta bija lieliska.
Tika iekurts ugunskurs, uzslietas teltis. Vakars un daļa nakts tika pavadīta cepot desas un kartupeļus, spēlējot Sabotieri un jautri tērzējot vienam ar otru. Nakts bija vēsa, tāpēc nācās sasildīties ar siltu tēju vai stāvot pie ugunskura. Tā kā bija pilnmēness, tad no krasta pavērās brīnišķīgs skats uz klinti un Gauju zem zvaigžņotām debesīm.
Nākamais rīts sākās nesteidzīgi. Suns, kas ar mums bija pavadījis nakti, bija aizgājis tālāk savās gaitās. Iepriekš pārbaudot vai kāds nav atstājis kādu samaksu pie telts par gida pakalpojumiem. Gatavojām brokastis, kur pie reizes sacepām arī iepriekšējā dienā savāktās sēnes, savācām teltis, uzkopām aiz sevis un atstājām malku nākamajiem apmeklētājiem. Tālāk, raitā solī, turpinājām ceļu pa taku, kas veda uz Siguldu. Gājiens bija daudz vieglāks, jo vairs nebija jānes tie kilogrami ēdiena, kas vēl dienu iepriekš bija somās.
Pirms pašas Siguldas, kā beidzamais pārbaudījums, mums bija jāpievar stāvs un garš kalns, kas lika nopūlēties. Pēc tā, pie Siguldas, līdz vilcienam, mēs apmetāmies pļaviņā, kur atvilkām elpu, iestiprinājāmies un mētājām frisbiju.
Un tad jau devāmies uz staciju, kur nopirkām biļetes mājupceļam. Gaidot vilcienu notika arī izklaides, kad ar kramiņu tika mēģinātas aizdedzināt papīra lapas. Tas beidzās pavisam aizraujoši – tika pieņemts, ka tas ir izdevies un pēc šī pieņēmuma lapas arī sāka degt. Vilcienā laiks tika pavadīts sarunās, risinot krustvārdu mīklas, vai arī veicot plecu masāžas, kas no smago somu nešanas bija pamatīgi savilkti.
Kopumā, tika lieliski pavadīts laiks pie dabas krūts, apskatot tos dabas brīnumu, ko mums piedāvāja Brasla un Gauja.
Autors: Uģis Bērziņš
esmu gājis apmēram tādu pārgājienu, tikai ziemā.. un tas bija ļoti skaists pārgājiens, jo tur ir viena ala pie braslas upes, kurai pāri no augšas tek avotiņš, kurš ziemā pārvēršās par ledus stabu..
Izklausās pēc superīga pārgājiena. Domāju šajā vasarā jāmēģina pašam ar ko līdzīgu noorganizēt.