Bija silta (-13°) un jauka pēcpusdiena, citiem tā bija sesijas pēdējā diena, bet citiem – otrdiena. Neilgi pirms norunātā laika neliels bariņš tramīgu un silti ģērbtu datoriķu pulcējās pie Alma mater ieejas, lai, jau pēc pavisam neilga brīža, dotos ceļojumā uz Lido slidotavu.
Tā kā ārā bija uzsnidzis sniedziņš balts, un tuvējā apkaime izskatījās gluži savādāka kā ierasts, nācās lūgt palīdzību mūsu navigatoram Maijai, lai palīdz mums atrast ceļu līdz tuvējam tramvajam, šaubos, ka bez viņas mums tas būtu izdevies. Pusceļā līdz kojām atskārtām to, ka sekojot Maijai esam novirzījušies no kursa un vairs nedodamies uz tramvaju (labi, ka vēl tik laicīgi to atskārtām), tā nu griezāmies atpakaļ un turpinājām ceļu pašu spēkiem. Pēc pārdesmit metriem bijām nonākuši pie mūsu mērķa – 7. tramvaja pieturvietas. Aši salecām tramvajā un, niknu tantiņu ielenkumā, devāmies ceļā. Ceļš nebija no tiem vieglākajiem, priekšā mūs sagaidīja luksoforu spīdīgās lampiņas un lērums pieturvietu, kuras mūs lieki kavēja un īsti nebija pa prātam.
Turpināt lasīt…