Esmu saņēmis uz testa laiku eSTAR kompānijas izstrādātu planšeti GRAND QuadCore HD 3G. Kompānija eSTAR ir tehnoloģiju kompānija, bāzēta Lietuvā, Kauņā. Šo kompāniju varētu salīdzināt ar mūsu JUST5. Viņi ražo, kā paši saka, pieejamas viedierīces, tai skaitā viedtālruņus, planšetdatorus un citas viedierīces jau kopš 2012. gada.

Kompānija ir pazīstam Eiropas tirgū, piemēram, Grieķijā, Portugālē, Īrijā, Bulgārijā un Slovēnijā.

Kāda tad ir šī palnšete? Sāksim ar tās tehniskajiem parametriem, kas ļaus uzreiz gūt sākotņejo priekšstatu par šo ierīci.

• CPU: MTK8382 QuadCoreCortex A7, 1.3Ghz

• GPU: Mali 400-MP1

• Ekrāns: 10.1” 1024×600

• Iebūvētā atmiņa: 8GB, palielināma ar MicroSD līdz 32GB

• RAM: 1GB DDR3

• Baterija: 4000 mAh, Li-Po

• Kameras: 2 MP aizmugurē, 0.3 MP priekšā

• OS: Android 4.4 KitKat

• SIM: 2x mini SIM (parastā izmēra)

• Savienojamība: WiFi 802.11 b/g/n, 2G/3G, Micro USB 2.0, 3.5mm audio spraudnis, Bluetooth, GPS

• Papildus: mikrofons, stereo skaļrunis

Pirmie iespaidi

Iepakojums šķiet diezgan labs un kvalitatīvs, izņemot, iespējams, grafisko dizainu. Iepriecināja magnētiskais vāciņš, jo tas radīja tādu papildus fīčas sajūtu. Ja pirmajā vietā man ir Apple iepakojumi ar to precīzajiem vāciņiem, kuriem cauri tikt pat gaisam ir grūti, tad otrajā vietā noteikti būtu iepakojumi, ko satur ciet ar magnētu.

Atverot kastīti, atrodam pašu planšeti mīkstā plastmasas iepakojumā. Zem planšetes novietots lādētājs un, cik noprotu, turpat vajadzētu būt arī austiņām, taču testa eksemplārā to nebija.

Planšete vizuāli nepārsteidz. No priekšas parasta melna stikla priekša ar iecentrētu ekrānu. Salīdzinot ar citām planšetēm, attālums no ekrāna līdz planšetes malām (bezels) ir diezgan platas, bet tās ir ērtas turēšanai, jo var neraizēties par to, ka nejauši pieskarsies ekrānam. Aizmugurē ir metāla, pieņemu, ka alumīnija, bloks gandrīz pa visu virsmu ar eSTAR logo pa vidu, bet sānos ir melna plastmasa. Pieņemu, ka aiz tās slēpjas dažādu bezvadu savienojumu antenas, kā arī zem vienas no plastmasas malām slēpjas microSD un divu SIM karšu vietas. Aizmugurē ir redzams arī skaļrunis un, diemžēl, izvirzīta aizmugurējā kamera, kā arī apzīmējumi pogām un savienojumu portiem.

Dīvaini ir tas, ka pogas Vol- un Vol+ ir novietotas otrādi nekā ir ierasts, proti, turot planšeti tā, lai logo nebūtu kājām gaisā, poga, ar kuru pagriezt skaņu klusāk, atrodas augšpusē, bet poga, ar kuru pagriezt skaļāk, attiecīgi zem klusināšanas pogas.

Lietotāja pieredze

Planšete ir aprīkota ar Android 4.4 KitKat. Androids principā gandrīz vispār nav mainīts, ir pieliktas klāt tikai dažas opcijas. Piemēram, var iestatīt, lai planšete pati izslēdzas un ieslēdzas noteiktā laikā. Šie iestatījumi ir līdzīgi modinātājam: var uzlikt, lai tas notiek darba dienās, katru dienu vai norādīt precīzi, kurās dienās. Diemžēl, ir pieejams tikai viens ieraksts priekš ieslēgšanās un viens priekš izslēgšanās. Kā vēl viena opcija ir pieejami SIM menedžēšanas rīki, jo planšete atbalsta 3G savienojumu, kuru arī notestēju – internets tiešām strādā.

Ir interesanti, ka, tā kā planšete atbalsta SIM kartes un 3G, ražotājs ir izvēlējies neierobežot lietotāju un atļaut SMS un mobilā telefona zvanus uz planšeti, kas ir retums citās planšetēs. Pat visiem zināmajā iPad šī opcija nav atļauta, neskatoties uz to, ka operētājsistēma ir tā pati, kas iPhone. Tas pats redzams daudzās flagmaņplanšetēs, piemēram, Nexus 10 utml.

Šķiet, nenoslīpēts ir tas, ka Phone aplikācija darbojas tikai vienā orientācijā, t.i., ja planšeti tur horizontāli, tā, ka pogas ir kreisajā pusē, un atver Phone aplikāciju, tad orientācija pagriežas par 180 grādiem, lai gan tā varētu palikt iepriekšējā pozīcijā.

Atverot aplikāciju izvēlni, pavēras interesants skats. Planšetē “out of the box” ir salādētas daudzas spēlītes un vēl citādas lietotnes, kas man personīgi ļoti nepatīk, jo lielāko daļu no tām es droši vien nekad neizmantošu, īpaši daudzās mazās spēlītes. Vismaz labi ir, ka tās bez problēmām var atinstalēt, tā ka šī nebūt nav tik liela problēma.

Ātrdarbības ziņā ar lielāko daļu parastu uzdevum problēmu nebija, taču mēģinot paspēlēt kādu prasīgāku spēli, tas izrādījās neiespējami, attēls raustījās līdz tādai pakāpei, ka spēlēt nebija iespējams.

Rakstīšana uz klaviatūras cilvēkam, kas radis rakstīt ātri, bija ļoti grūta, jo, kad spiež vienu pogu pēc otras, planšete nepaspēj atreģistrēt iepriekšējo pieskārienu un tai šķiet, ka es velku, un tā kā klaviatūrā ir ieslēgta arī Swype rakstīšanas iespēja, bieži vien tika uzrakstītas lietas, kuras es nemaz nevēlējos.

Ekrāns ir lieta, kas neapmierināja visvairāk. To bija ļoti grūti lietot. Lai attēls neizskatītos izskalots un redzētu krāsas pareizajos toņos, planšete pret acīm bija jātur vienā noteiktā leņķī, savādāk bija ļoti grūti saskatāms, ko tā rāda. Bez tam arī pāris pikseļi bija jau paspējuši izdegt, un bija redzami divi sarkani punkti visu laiku. Tas, iespējams, ir tikai testēšanas produkta trūkums, un gala patērētājam tāda problēma varētu arī nebūt. Arī izšķirtspējā nav diez ko izcila, bet par to piesieties planšetei no šāda cenu segmenta īsti nevar.

Kopsavilkums

Kopumā, kā budžeta planšete par 120€, varbūt tā nemaz nav tik slikta. Zemo cenu tirgus segments nav īpaši pieblīvēts, pārsvarā tajā ir dažādas ķīniešu planšetes. Tā varētu būt izdevīga alternatīva bērniem vai, varbūt, vecākas paaudzes cilvēkiem, kas vēlētos sākt izmantot jaunās tehnoloģijas.

Atskatu veidojis Datorikas Fakultātes students Roberts Ģinguls.