Šis ir stāsts pagātnes izteiksmē par hipotētiskiem notikumiem nākotnē.
Reiz dzīvoja datoriķis. Datoriķis ar degsmi sirdī. Degsmi, kura tā vien gribēja izlauzties ārā nekontrolētas un citu nenosodītas dejas veidā. Šim datoru studentam nebija ko darīt 28. februāra vakarā, tāpēc viņš iesēdās pirmajā autobusā uz centru un devās uz fakultāti paburzīties ar citiem bēdubrāļiem/-māsām.
Nonācis galamērķī, viņš apmulsa. Apkārt cilvēki. Skan mūzika, viens cilvēks savādi dejoja, kamēr pārējie vēsā mierā ēda cepumus un čaloja par ekonomisko situāciju Brazīlijas kadiķogu plantācijās. Tad, pēkšņi, mūzika nomainījās. Tika „dropots bīts”, taču viedais datorists neapmulsa. Viņš šim brīdim bija gatavojies visu savu mūžu un zināja, tieši kas ir jādara. Turpināt lasīt…